as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - January 7th, 2013

t. čuč, tikko čučēja vaļēju muti, domāju, ko lai tur ieliek, ieliku pirkstu (jāatzīst, nedomāju pārāk ilgi), bet viņš tikai turpināja gulēt tālāk, tāpēc paņēmu pirkstu atpakaļ. aizmugurē kungs ar acs apvidu debeszilā tonī nemitīgi runā pa telefonu. viņam, šķiet, ir daudz draugu. un es necenšos tiesāt, bet tas tomēr ir mazliet jocīgi, jo ar lielāko daļu viņš apspriež savu samsung xperia (tā viņu, ja?), visu laiku lietojot bļaģ, tik daudz bļaģ vienuviet sen neesmu dzirdējusi, tas izklausās gandrīz it kā viņš mēģinātu neveikli parodēt tos, kas lieto par daudz bļaģ (daži raksta bļe vai bļā, tas mani allaž mulsina, bet tad atkal- šis kungs noteikti lieto bļaģ).

patīk maršruts rīga-tallina. kaut kur pa vidu divām māju sajūtām murcīties pa savām domām, krieviski ierunātas amerikāņu filmas ar angļu subtitriem fonā, kādā brīdī jauka dāma pajautā stjuartei kāda ir laika starpība starp latviju un igauniju, un tas nez kāpēc ir vairāk mīļi nevis klaji stulbi.

patīk gari pārbraucieni autobusos vai vēl labāk- vilcienos. patīk, ka pasaule slīd tev garām, tu viņai, viss ir vienlaikus tik mērķtiecīgs un relaksēts, lidmašīnas allaž maitā nokļūšanas baudu. pārāk ātra nokļūšana maitā nokļūšanas baudu.

izlasīju the hundred-year-old man who climbed out of the window and disappeared rijīgā tempā, nemitīgi smejoties pie sevis un bakstot svešus degunus iekšā paragrāfos. tur ir nogalināšana ar ziloņdibenu, tēja ar mao, spridzeklīši kafijā un bezgalīgs gaišums.

tagad jāatrod filma. kāds teica, ka zviedriem esot.
upd.: neesot vis. vēl neesot. taisot.