as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - November 6th, 2012

kamēr vēl nelija, staigājos ar fotoaparātu, bet neko īsti tādu neieraudzīju. līdz man pretī nāca onkulis, līksms onkulis ar maksimas maisu. viņš man uzsmaidīja lielu dzeltenzobu smaidu, un teica, ka esmu forša meitene. un es tikai smaidīju pretī. viņš bija no tiem kolorītajiem un sirsnīgajiem onkuļiem, viņš būtu man ļāvies, zinu. tomēr ikreiz tādās situācijās pārņem viegls nelabums, vēlme padarīt kādu par tādu kā eksponātu var nejauši viņu aizskart, nostumt zemāk par tevi pašu, to ar aparātu. nē, dvēseli gluži nē, bet kaut ko var netīši nozagt. kaut kādu cilvēcības aspektu. atlaidu somā satverto fotoaparātu, un vienkārši mirkli priecājos par onkuli. jo viņš bija vienkāršs un priecīgs onkulis.

( pirmā diena. blāva pasaule.  )

t. saka, ka visi šito jau ir redzējuši. es nebiju, un man briesmīgi briesmīgi patika.