as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - August 1st, 2012

pie durvīm klauvēja mazs puisītis un lūdza ievārījumu. t. izgāja viņam iedot ievārījumu, un sāka smieties, jo uz āra galda bija trīs pudeles, saplēsta glāze, blakus saplēsts krēsls un motorzāģis. kaut kur tuvumā plivinājās sarkanas mežģīņu biksītes. puisītis paņēma burciņu un aizgāja. tā sākās mūsu rīts.

t. aizgāja pēc zupas un pazuda. žēl, ka tā. bet es sevi esmu nosaukusi par slimu, un nekur neiešu. pat pēc zupas ne. ļoti nopietna saindēšanās ar alkoholu, pilns ledusskapis pudelēm (30 varbūt), ko neviens neizdzers un tā.

upd: t atnāca ar kolu. es skumji nomurmināju, ka es gribēju kaut ko siltu. t. uzreiz priecīgi aizrādīja, ka kola ir diezgan silta.

tātad, lai atceros, šī mēneša laikā, zūdīdamās par kontroles trūkumu virtuvē, esmu apsolījusies uztaisīt t. šīs lietas, tiklīdz man būs sava plītīte, sava krāsniņa, savs priekšautiņš...

cēzara salātus
siera krēmzupu ar grauzdiņiem
franču sīpolzupu (ja tas neizskatīsies aizdomīgi sarežģīti)
savu versiju par spāņu omleti
siera kūku
banānu saldmaizi
visādas brīnišķīgas picas, ar paštaisītām kraukšmīklām
līdz perfekcijai izgudrotus savus vasaras salātus (pagaidām tur noteikti ir kazas siers, gurķi un āboli, viss cits ir mainīgs)


un ja vēl man būs blenderis vai maiseklis, tad vēl tūkstoškārt visko.

no šejienes es paņemšu līdzi gaspačo ideju un apziņu, ka saldētas lietas tomēr ir dziļi kaitinošas.