Jun. 14th, 2012 03:52 pm viens no divi. pohujisms mani piebeigs vai izglābs.
bet nu kā lai es ceļu ausi, kad viss ir muļķības par ko celt ausi, bet mīļtrusis tūlīt beidzot ierausīsies gultā, un tad viņš jāsabaro un jāsapaijā, un, bļin, tak vēl būs tik daudz laika tur raizēties par pasauli ārpusē, visas šitās mazās, trauslās laimītes ir mazas un trauslas, jāaprūpē mazās laimītes, visi lielie sūdi tak aizmirsīsies, un beigās būs klusums un mazi uzplaiksnījumi, mirguļojoši sīkumi, silti nieciņi.
pati dzīve, vai ziniet. Leave a comment |