Jun. 1st, 2012 03:50 pm jocīgi, man visu laiku toms bija ideālais vīrietis, ar savu vieglumu, rotaļīgumu, spēju noturēt savu dullo sievieti rāmjos, ar tiem mūžīgajiem sapņiem, ar kaut kādu maigu cilvēcību. a nu viņš ir prom, un, izrādās, ka viņš vispār nevienam vējam neturas pretī.
un tikai tad es pamanīju maiku. tiesa, viņš vispār nerunā, izskatās skarbs un pārāk alfīgs manai gaumei. bet, paskat, paskat, kāda viņam ir mugura, aiz kuras noslēpties, kāda viņam ir nekaunīga drosme, kā viņš stāv ar abām kājām uz zemes, cik ļoti viņš ir vīrietis, kas pasargās, pasaudzēs, noturēs...
un te sliktais izšauj, maiks grūž sūzanu gar zemi, lode ietriecas krūtī, tik vien, kā viens acumirklis, un es pēkšņi zinu, ka maiks vienmēr ir bijusi mana īstā mīlestība, un ka nu jau ir par vēlu, var attīt, bet tas vairs nekad nebūs tas pats.
protams, protams, nav jau nekāds alijas billijs, bet tur bija vairāk tas fīlings- es tevi pazinu kopš pasaules sākuma, mana pasaulē beigsies dienā, kad beigsies tu, tādi mūžīgās pusaudzības nieki.
eh, sieviete tak vienmēr brēkās, ka viņai vajag, lai viņu saprot, bet patiesībā klusi un varbūt neapzināti kaifos no tā, ka viņu nesaprot, jo tas tak viņu padara tik īpašu, tik gaisīgu un nesatveramu. patiesībā viņai vajag kādu ar ļoti ļoti stiprām rokām.
maita māte daba un kosmopolitēns. nu labi, atpakaļ pie desperate housewives astotās sezonas. ja nu viņš izdzīvo?
p.s. ir tāds fenomens, ka pēc šāda tipa ierakstiem kāda dziļi garīga un sofistikēta būtne mani atdraugo. anyone? 14 comments - Leave a comment |