as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 3rd, 2012

es zinu, kur ir problēma, man vakar teica. jūs nezināt atšķirību starp drāmu un dzīvi. vai varbūt jūs vienkārši neko nezināt par dzīvi.

man reizēm gribas viņu nogrūst lejā no balkona, bet tad es atceros, ka šī nav īstā vieta, šis nav īstais laiks. mūsu problēmas nav par nākotni vai par zudušām cerībām, tādi sūdi paliek filmām. mūsu problēma ir, ko šodien ēst vakariņās, kā aizpildīt laiku. un ja kļūst patiešām, patiešām drūmi, mēs piedzeramies un mīlam viens otru.

tāda ir dzīve, man teica.

es nolēmu šo mazo, visu nokavējušo padomu ielikt kabatā. ja nu kādreiz noder.

( pirms lietus )

savādi uzzināt, ka ar kādu cilvēku, jūs regulāri piedzīvojat vienu un to pašu sapni. varbūt ne oriģinālāko sapni pasaulē, bet pietiekami specifisku.

savādi braukt sabiedriskajā transportā un neatskatoties mēģināt uzminēt, vai kāds raud vai smejas. un domāt, kāpēc spēcīgi smiekli vai histēriskas asaras skan tik līdzīgi. varbūt daudz tuvākas emocijas, kā škiet.

es šodien nobildēju sievieti, kas nesa izjauktu manekenu, turēdamās pie dibena. viņa, nevis sava. pēc tam izjauca uz pusēm pie mašīnas, un viņš tur tā savādi blenza tukšumā, šķielēdams uz nu jau pazaudēto dibenu.

paldies dievam, ka pasauli ir tik grūti... vismaz neapjūsmot.

jūs man reiz drusciņ devāt un nedevāt padomus un idejas. nu katrā ziņā es jautāju. par dziesmu un krāsām.

beigu beigās mēs uztaisījām,vot, šitādu video.

https://vimeo.com/41506274