| Feb. 20th, 2012 03:55 pm es vienmēr atceros kristas vārdus, ka "tas nav tas, ko tev iedod. tas ir tas, ko tu paņem", runājot par mācīšanos. nekas graujoši gudrs, bet neviena universāla gudrība nav īpaši graujoša.
bet laikam tomēr neesmu tik nobriedusi, lai spētu šķirot graudus no pelavām, it sevišķi,ja tās pelavas tačkām met virsū.
savukārt no dziļi teorētiskām lietām vispār esmu attālinājusies.
līdz ar to gribas darīt.
nekad neesmu spējusi mācīties no svešām kļūdām.
gribu kinētiskas kļūdas.
katrā ziņā negribu sēdēt lekcijās ar deviņpadsmitgadīgiem zaķīšiem, un tikt uzlūkota ar aizdomām, jo, ja reiz nerunāju šai valodā, tad visticamāk nedomāju vispār. vismaz man tā bērnībā bija mīkla. kā ārzemnieki domā, ja reiz viņi nemāk to valodu, kas man galvā?
šitam es jau reiz esmu gājusi cauri, pieraudājusi spilvenus un tvērusi tik smagi, tik smagi.
tagad ir patīkami pohuj. un nepatīkami garlaicīgi.
visticamāk, tas nenozīmē, ka esmu pieaugusi. drīzāk apstājusies attīstībā.
lai arī cik ļauni tas izklausās, varbūt nav gan.
es tikai gribu uz mirkli "enjoy the view", pirms rauties kaut kur tālāk. varbūt vismaz sapratīšu kur/kā.
man laikam vairs nav ilūziju. ne par savu ģenialitāti, ne arī par ko pilnīgi pretēju. paldies dievam un ak, vai, cik briesmīgi, ko tagad.
vispār jau ir labi. tikai jāsaprot, ko vajadzētu iemācīties. nojauta saka, ka augstākās izglītības iestādēs šo kaut ko nemāca. Leave a comment |
