as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - November 29th, 2011

hmhm. interesanti, kādas senaizmirstas lietas ielec rokās pseidomēģinājumos piekārtot savu aliņu.
tracina nespēja raudāt.
tracina arī iespēja.
einusaproti.

"mums reizēm ir labi.
bet parasti nav"

tālāk bija par to angliski runājošo zaķi, par to, ka tā nav mīlestība, bet tad jau atkal par to palikšanu uz spilvena.
mļeh. uzgāju. veci un nejēdzīgi pantiņi, kas agrāk nozīmēja par daudz. kas tagad nozīmē par maz.

teikt visu, ko domā, nav drosme. tā ir muļķība. īpaša muļķība tā ir tad, kad tu aizmirsti, ka tevī neklausās.


bet tā senaizmirstā lieta. piezīmes uz kāda atlūguma malām. īsi un kodolīgi atgādināja ne to vien.

arlabunakti, man jāiet izklepot atlikusī smadzenīte. lai paliek uz spilvena. "kā viegla, bet mūžīga smarža,". dumji man tie iekšpusjociņi.

vot šito lūdzu manā biogrāfijā rakstiet.
kaut viņas mēģinājumi elpot pa degunu izklausījās pēc franču buldoga sēcieniem, balss čerkstēja, plaušās viss vārījās, un ik reizi pieceļoties sareiba galva, viņa spītīgi brida caur aukstajam igaunijas rudenim skatīties festivālu filmas.
godavārds, nevaru iedomāties, kas mani vēl varētu (pus)vertikāli noturēt.

beigts un pagalamiņš.