| Oct. 16th, 2011 10:32 am gaišmatainais bērniņš aizgāja uz dušu. pusstundu blenza, blenza, tad izmisuma pilna palūdza administratorei, lai ieslēdz. nu, acīmredzot- vajadzēja gan uztraukties tai vilcienā.
gulšņāju. ja drusku negribētos ēst, tad varētu vēl mūžību gulšņāt, ārā ir auksts un nemīlīgs, un drusku liekas, it kā es būtu tādā milzīgā uzblīdušā centrāltirgū. tai vietā, kur tas jocīgais hostelis, jā. protams, protams, kaut kur tur ārā ir ļoti smuka pilsēta, tādas baumas esmu dzirdējusi, bet.
ja viena, tad vismaz ne šitik sagurusi.
krievu meitene ož pēc matu lakas. bet mani jau neviens nepārsitīs, tikko izkrāmējos un izmisīgi centos saprast, kā tik maz drēbju var būt tik smagas. nu bet nemāku neceļot ar visu savu necilo garderobi. iespēja izvēlēties ir svarīga. es izmantošu tieši 12% drēbju, zinu.
tad es izķemēju matus, uzkrāsoju acis un ieritinājos gultiņā.
kurš teica, ka skaista- sev, tas ir mīts? nēnujā, tas drīzāk bija tāpēc, lai pamostos. nepalīdzēja.
mans vienīgais ābols garšo pēc zivīm.
mans elastīgais vārds ir gluži kā laika zonas pārmaiņa. robeža- un čiks, mani jau sauc citādāk. tā kā igaunijā daži ļaunuļi mani tomēr mēģina saukt pa latviskam, centos labot savu kosmopolītismu un dažām skuķītēm piedāvāju arī otru versiju. dismissed, paldies dievam. man ir tiesības uz saviem slāvu alfabēta burtiem.
tie tālie rīti tomēr ir baisi. uzreiz saproti, kā rodas šķebīgu popdziesmu vārdi.
nē, man droši vien nav nekā ko stāstīt. varbūt tā ir tāda sajūta, ja es daudz daudz daudz runāšu, tad būšu gandrīz klātesoša visur citur.
tas teiciens. ir labi, kur mūsu nav. phe. ir labi, kur ir MĒS, jūs, dumiķi. 4 comments - Leave a comment |
