Sep. 20th, 2011 09:41 am es esmu vienīgā, kas neguļ. ja tā padomā, es vienmēr esmu bijusi vienīgā, kas neguļ. vienīgi kādreiz tie nebija tikai rīti, tie bija arī vakari. tad asinīs pavisam beidzās dzelzs, un nu laimīgi vakaros iesnaužos, pirms palieku viena kopā ar briesmoņiem zem skapja. un šitā ir labāk, jo man nekad nav bijuse luste pavadīt pārlieku daudz laika ar savu krāšņo personību.
nu ja. skrubinu pretklepus tableti, apgūstu jaunā datora kaprīzo klaviatūru un bez liekas sajūsmas vēroju, kā otrpus logam iestājas maita rudens. Leave a comment |