as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - August 3rd, 2011

nē, trako pilsētu es vēl aizvien nespēju noskatīties līdz galam. tikko izslēdzu. to, ko dastins dara within filma, filma dara arī ar manām smadzenēm. kaut kas līdzīgs bembija mammas nāvei. tu katru reizi gaidi, ka tā viss nenotiks. varētu aizmigt, ja nebūtu tik aizraujoši kasīt skudru kodumus.

dažreiz es varētu ar spāni parunāties tikai tāpēc, lai kaut ko cirstu pretī viņa seksuālajiem jociņiem. tiesa, viņš tikko dabūja punktu, jo es pietiekami laicīgi neuzķēru vienu piezīmi. nezinu, kādēļ mani tas nemāk īsti raustīt. ir tādi puikas, kam šitā kvekšķēšana par iedomātu mīlēšanos, piemīt, nu lai jau. viņš tomēr pamanījās mani pāris reizes sasmīdināt, un šī neatlaidība jau ir kļuvusi tik ierasta, ka...

sasmaidījos par viņa žēlošanos, ka nav ko darīt ar meiteni, kura nedzer. ēst pankūkas ar nutellu... viņš spriedelēja... nu, cik daudz pankūkas ta var apēst. un tad beidzot sarunu tomēr aizrādīt, ka mēs, latvieši, dzeram par daudz, un dot zelta padomu dzert mazāk un vairāk lietot narkotikas.

ir tā. ja kādreiz dzīvē kļūšu par prostitūtu vai ko tādu... shit happens. ja nonākšu cietumā... shit happens. ja kļūšu bezgala slavena un bagāta... happens.
bet, ja nu kādu dienu attapšos kā rūpīga mājsaimniece ar pāris bērneļiem un slotu. likteni, tu būsi mani piesmējis.

*pārdomas beržot tualeti.