Jul. 11th, 2011 01:39 pm vakar bija tāds besis. nu tāds besis. nu tāds besis. gandrīz neaizbraucu uz pilsēteli, sēdēju ar savu gaudmūziku, asaras acīs, pati nezini, kāpēc, zinkā hormoni tak nost, nepareizais brīdis, nu pilnīgi neizskaidrojami. tā it kā laimes pārdozēšana būtu gluži kā narkotikas, tā kā lomkas, kā kas.
pēc tam nomierinājos. iemiegot teicu māsai, ka man laikam dzīvē pa lielam vajag, lai mani šad tad samīļo, ta es dzīvoju. un mani samīļoja. miers. miegs. lēns rīts ar ķiršiem, darbiem un nedarbiem.
pūķošana atlikta uz nenoteiktu laiku. katram savas tējas krūzītes. manas ir dzeramas uz stabilas virsmas. Leave a comment |