as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 26th, 2011

atkal jau, atkal jau pārlasu skumjas. dirks teica, ka tā jau tāda tīnīšu grāmata. tāds jau tīnītis esmu, jo katrreiz aizķeros vēl vairāk.
citādi. citādi viss ir ļoti labi un ļoti slikti vienlaikus. es gribu sestdienu un es gribu, lai man tur solījumu.

par pārējo es vēl domāju. un domāšu. šodien padomāju, ka tādi paši zvēriņi mēs visi esam, bet varbūt tieši tāpēc, ka teorētiski tik viegli lasīt domas, reizēm tai lasīšanā trakas gramatikas kļūdas ielaužas. cilvēkiem jābūt labiem, no cilvēkiem, kas sit savu kafijas mašīnīti īstenībā jātiek vaļā, es zinu jau zinu.

sāku ticēt grieķu alfabētburtu teorijām. sāku beigt ticēt, ka jebkad pienāks vasara-pa-īstam.

aplipināta ar koenu, tagad varu gaudot dzīvi laukā pa īstam. "paņem manu nogurumu" mjā, mjā, mjā, mjā.
nav noskaņojuma visu padarīt vēl prozaiskāku, šķetinot blogos sevis pašas veikli sapiņķerētos mezgliņus. vidēji trīs dienas, lai zinātu, ka - nu kādas muļķības- ej dari ko prātīgu, koncentrējies pareizām lietām, nevis...ah.
bet es tikai domāju par gleznu ar gotiņu somijā, gotiņu, kas norāvusies no ķēdes spriņģo prom. nevar nemaz "sprinģot prom"...visticamāk. tā gotiņa, es viņu redzēju tik sen, un svēti ticēju, ka kādu dienu pieaugusi atgriezīšos tai pakaļ. bez gotiņas nekas no manis nebūs.