| Mar. 24th, 2011 01:41 pm klausos gudrus cilvēkus (dziedam popmūziku) un atkopjos.
ēdu mandarīnus, un atceros, ka bērnībā ēdot mandarīnus allaž iedomājos, ka esmu milzis, bet katra šķēlīte -cilvēciņš, kas lūdzas netikt apēsts. vot tādi tie topošie veģetārieši.
bet puisim šodien, kurš jāatzīst bija stipri gudrāks, interesantāks un...am.. nu jā, nepievilcīgāks par pirmo, aizrādīju, ka viņš pet mani ir pārāk jauks un rūpīgs, tā es nekad neko neiemācīšos.
zin kā, izrādīties tādam lāčukam negribas, komandēt viņš nekomandē, tāda slinka kūņošanās.
"i'm always nice," viņš man saka, "being nice is the best way," ar tādu komisku hitlerakcentu.
un es nenoturos, un izmetu, ka viņš tak neko nesaprot no meitenēm. viņš, paldies dievam, nedzird, un uz pārjautājumu es izmetu kādu citu jociņu, ne tik nejēdzīgu, un tad nu mēs braucam un pļāpājam un viņš ir pavārs, un viņš ir prātīgs, un ar viņu var pat parunāties. un tad viņš mīņājas pēc tam, un es tak redzu, ka tas nav tīri aiz laipnības, cik mīļi, es viņam patīku.
un es domāju, kā, nu kā lai izskaidro, ka man labāk patika tas ar lielajām dumajām acīm, tas kurš sirdi plosošā balsī teica: "no, i never learn languages. never at school. i learn, but i learn bad... unfortunately. makes me sad today."
vakar ar meitenēm runājot par jaunību (sic!) atcerējos savu veco mīļfrāzi, ka vīrietim jāizskatās, vai nu tik labi, ka nedzirdu ne vārda ko viņš saka, vai jārunā tā, ka es tā arī nekad nepiefiksēju viņa acu krāsu. ak tu vai, kāds maksimālisms.
-a nauda,- jautā māsa, piezīmējot, ka es vienmēr esmu skrējusi uz spīguļiem. es strīdētos, bet man nav noskaņojuma, un es saku, ka tas ir otrais, bagāti vīrieši allaž ir interesanti. bagāti vīrieši allaž ir gudri.
un es gaidu protestu, bet meitenes saka vienā balsī- tā gan, tā gan.
kāds mēs jocīgs dzimums tomēr. Leave a comment |
