as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - March 14th, 2011

un tomēr ir tik jocīgi, ka procesus, kas sagādā baudu, uzsākt ir grūti un slinki un īgni, lai tikai vēlāk attaptos, ka uiuiui cik jauki, kamēr indīgās un pašdestruktīvās nodarbes bezmaz vai pašas sevi uzsāk, un te nu tu pamanies attapties pašās beigās, lai vainīgi nopūstos.

grūti teikt, kas ir jocīgāk- fakts, ka franču webā ir sastopamas lapas, kur par filozofiju raksta uz puskailu meiteņu bekgraunda vai tas, ka webs ir tik pārbāzts puskailām meitenēm, ka man pagāja minūtes desmit, lai saprastu, ka mēģinu kādu dižgaru izprast, nolasot dzeltenus burtiņus nost no glīti iesauļotām krūtīm.

ā, un, tom, es nozagu tev divas zivtiņas. tu man piedosi, kad uzzināsi, cik bezgalīgu prieku viņas man sagādāja. tā kā līdz mēnesim.

gaidu, kad man piegriezīsies iekšēji aurot, ka love is noise, love is pain. pagaidām nedraud.
pagaidām mans radošums ir neražīga neraža. ai, kā man gribas iet ārā spēlēties ar citiem bērniem.

godīguma vārdā- nekad tā īsti neesmu darījusi. un sālstabos es visiem tik un tā biju sāpe dibenā. to, ka es nemāku dziedāt to esmu jau nožēlojusi spilgti. dodies, kaut man nekad nebūtu jānožēlo, ka es lēni skrienu.

labiii, atpakaļ pie filorotikas.