as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - June 12th, 2010

milzīgs bezspēks. saliku čemodānā tik cik varēju, tāpat sēdēju virsū un lēkāju, man ir kompaktāka dzīve kā citiem, bet ne pietiekami.
ir vienkāršas mantas. vajag nevajag mantas.
tad ir emocionālās mantas. var izmest, pakaļ neraudāsi. paturēsi-vēl kādreiz pasmaidīsi. maziņas parasti.
un tad ir nesakarīgās mantas. kuras neceļas roka izmest, jo nav izskaidrojams, kam viņas pielietojamas. it kā vispirms būtu jāatrisina viņu noslēpums.

tā vai tā. par daudz. un tad nu es asinskāri sēžu istabvidū un murrāju: "tu mani padari resnu" "tu man bojā garastāvokli" "tu esi mīļummīļš, briesmonīgi noskrandis"... un tā viņi visi lido.

līdz apstājies pie, piemēram, pussagriezta jack daniels krekliņa, kurš zagts liverpūlē, tai bāriņā, kur bītli pirmoreiz spēlēja, un.. un. un.. nāču krekliņ.

atceros, ka man reiz bija krekliņš, kurā visvairāk bučojos. tāpat kā ir veiksmes krekliņi, ir buču krekliņi. nu jā. viņu es neizmetu. izjuka. pa gabaliem.

lcd, dari tā, lai jūtjūbē nekad nebeidzas future shorti.
tad man nekad nebūs jācīnās ar apziņu, ka kaut kas tā kā jādara, tā kā nē. tā kā nogurums, tā kā nē.

kondensētas dzīves. i vsjo.

ā, un tu tur ārā. izdomā pats. es nejūtos vainīga, nejūtos nevainīga, man viss ir vienalga un nav noskaņojuma iedziļināties. pelēku masu lipīgs drūmums.

press play to continue, teica w. un nekad vairs nedomāja.