as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 27th, 2010

kaa lai to nodefinee.
saape ir tur, ka dziive paliek aaraa.
un es nezinu, kaa un vai vispaar vinju iespeejams ieaicinaat iekshaa.

es nesen atcereejos to sienas uzrakstu. ja nemaldos, man istabaa uz sienas ljoti ilgi staaveeja shaads teksts- i don't need anybody to look after me. i need somebody to help me look out for myself.

nav viegli. tik daudz kas aizmirsts. bet- nav arii sajuuta, ka nepareizi.

man ir intervija par sievietes lomu rakstnieciibaa. sasmeejos par to, bet veel jo vairaak par to, ka man jaastaastot no rakstnieciibas aspekta, bet pretii man buushot sieviete-blogere.

shmalki.

atnäca forumprograminja un izlasiiju
fuck forever after

mja. shreks tas bija. tikai shreks.

veel aktuaals jautaajums, cik sen man ir pazudis dziivesprieks.
un vai man täds jebkad piemitis.

ja atbilde ir nee... un atbilde, iespeejams, ir nee...
jäbeidz vainot citi.

skatos pipas lī privātās dzīves, un paralēli galvā kārtoju čupiņā fobijas, paranojas un parastas izlaidības.
kaut kur esot ballīte, bet tur, šķiet, nekā un neviena interesanta tāpat nav.

es arī gribu vairākas dzīves. vienlaikus.
un konfektes no svešiniekiem.
un tīnas.

un vēl es šodien uzzināju, ka nemāku izjust nepatiku pret cilvēkiem, ar iekšššām.
skaudību-brīžiem.
nepatika atkāpjas.