| May. 4th, 2010 09:01 am man nepatīk sveši cilvēki manā personīgajā telpā agros rītos. bet, ja viņi tomēr tur ielaužas, tad viņiem jābūt klusiem.
meitene, kas visu laiku cenšas ar mani sasmaidīties, manī modina iztēles ainas, kādas man nepiemīt.
laikapstākļi ir šahs. šodien atkal melnā diena. maijsiltums. nācču, maijsiltum.
tik daudz neguļamu nakšu priekšā. pēc pirmajām, protams, kā vienmēr ir tas grūti izprotamais gandarījums. ar mēli pār plecu, kaut varētu civilizētāk, nu kripatiņ civilizētāk pret nāveslīnijām attiekties.
bet varbūt tā var nopelnīt sauli. ai, un vasara kliedzoši tuvu, un es tagad lāpīšu kopā skolu, tā vietā, lai iedomātu kādu, kurš ņemtu mani darboties. protams, saldējuma pārdevējs allaž ir opcija.
bet nu man jāapklust, jo meitene x tikko pajautāja, vai var kaut ko pārbaudīt no mana datora. es nezinu, kas ir meitene x, viņa smērē maizītes, iet tualetē, met zemē priekšmetus, un visādi citādi pārlieku kliedzoši eksistē. vienu kvadrātmetru, kas piederētu tikai man, akdies, cik sen nav bijusi šī sajūta. sadalīt pasauli var tikai ar tiem, kas tev patīk. lai sadalītu godīgi, tur vajag arī mīlēt. Leave a comment |
