| Mar. 29th, 2010 04:20 pm kājas sagājušas sagurušā biezpienā.
skolotājs pīpēja nemitīgi, bet vāca končikus tukšā kastītē, jo tie sapūstot tikai tik un tik gados. viņa zobi acīmredzot gan ātrāk, bet vispār viņš bija maikaindof skolotājs, stāstīja par sacensībām, kur ar puikām uz ātrumu metas lejup pa trasēm, stoppunktos uz ātrumu dzerot alu. viņu sauca trakais maiks, un tā bija rakstīts uz viņa apliecības arī.
māsai ar māmiņu tika tieši tas beibīfeiss, kuru biju noskatījusi, bet, tev vairs nav tik vienpusīgas intereses, tā es sev teicu, pat tad, kad pārdzirdēju kā viņš viņas nosauc par smukajām meitenēm.
es nevaru tev iedvest pašpārliecību, skumji secināja trakais maiks, un to pirms viņa secinājuši tik daudzi priekšgājēji. ej un nošaujies, ķīseļdvēselīt.
jā, atbrīvoties. kas varētu būt vēl vienkāršāk kā neļaut visām tām lidmašīnām, augstvietām, ātrumiem, kontroles zudumiem ļaut vaļu. sliktāk nebūtu. cik žēl, ka mans vājprāts ir tik ļoti koncentrēti mentāls.
nesanāks no manis ķermeniska psihopāte. un žēl. Leave a comment |
