as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - December 2nd, 2009

šovakar man ir tikšanās ar hītu, džoniju, džūdu un kolinu.

un pat ja. pat ja. ir tik slikti, kā daži saka. es atvainojos, ja man divas h būtu jāskatās dipiņi ar hītu, džoniju, džūdu un kolinu. arī tad tas it nemaz, it nemaz nebūtu zemē nosviests laiks.

mm. šodien dabūnu skriet uz vienu izraēlas filmu, otra ir tartu, tik tālu neaizskriešu. žēl, nokavēju pirmdien, izskatās intriģējoša. un piemērota wonderlandiem. tad pēc tam līdz parnasībām drusku laika vēl vienai filmai, pie tam, var dabūt bezgala jauku kafiju par velti. es mīlu tevi, tallina.

man ir mazkripucis laika līdz rīta lēkāšanai, pate sev piesiešu festā jau redzēto:

bronson (N.W.Refn), thirst (P.C.Wook), untitled (J.Parker), mommy's at the hairdresser's(L.Pool), the men who stare at goats (G.Heslov), Ander (R.Caston), the limits of control (J.Jarmush), peter and vandy (J. DiPietro), Ajami (S.Copti, Y. Shani).

nu ja. bet tagad man te jābēdājas par a matter of size. ja tā ir izraēla, tam jābūt kam labam, tāds lūk mūžīgs un objektīvs spriedums. bet šoreiz vēl izklausījās. papildus.

vēl viena lieta. kas man ir iesēdies, ielipis, iesūcies smadzenītē no pēdējā laika.
ir tāds žurnāls. ilustrētā zinātne. es viņu šķirstu, ja vairs nav palikušas nevienas pašas krāsojamās grāmatas.
tur bija raksts. par ģēnijiem, sasniedzējiem, talantiem.
teorija par to, ka, lai kaut kas padotos, patiešām maksimāli iespējami, tam jāvelta vispirms desmit tūkstoš stundu savas dzīves kā minimums.

un. izņemot bezcerīgās nopūtas un nespēju iedomāties, kam, izņemot grēcīgus prieciņus, varētu veltīt visas tās stundas. tā ir mazdrusku mana motivācija.

tuvu padošanās sajūtām. tuvu nevēlmei. nav gluži kā filmās, ka kāds norunā iedvesmojošu tekstu un tu aizskrien svilpdams un svilpodams. bet mazliet. atcerēties. visas tās daudzās stundas.

cik ļoti tu kaut ko gribi. tas ir vienīgais jautājums.