as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - September 2nd, 2009

little boxes. kaut kas par iešanu universitātēs un kaitinošs piedziedājums. am fine. gandrīz vai apmierināta. bet kādu dienu būšu veca ekscentriska ragana ar pārspīlēti kičīgām rotām, cigaretes iemuti un mīlēšu vien savu kaķi. citiem pūšot dūmus acīs un pārtraucot viņus ik reizi, kad man nebūs interesanti.

bet tikai ar patiesu viedumu var attaisnot neciešamību. smile like you mean it.

nu ko lai es jums pastāstu? man tikko atkal jautāja par sajūtu, vai nav "visu sākt no sākuma". hell, no. es nejūtos ne tur gudrāka, ne pieredzējušāka, ne vecāka. velns, es kameru rokās esmu turējusi vien ziemassvētku ballītēs, kad pušķīsbērni pantiņus skaita. mierīgāka jūtos. nav nekāda vī vīhū jei fīlinga. apņēmīgāka.
vai es nožēloju izmesto laiku? man nav izvēles. paceltu galvu jāsaka, ka nē. es esmu redzējusi šo to. ne visu atstāstāmu. ne visu ar ko lepoties. bet negribas vairs aižmiegtām acīm kleimot, ka skaistākās kļūdas jāatkārto. kļūdas nav skaistas. kā pirmās grumbiņas. nenovēršamas, apliecinošas, pie zemes velkošas. prātīga nebūšu nekad. tomēr.

mazāk runāt par sevi. daudz mazāk. tu esi interesants sev, arī tā ir ilūzija. ja kāds gribēs zināt, viņš jautās. viena lieta- čīkstēt par bezspoguļu kojām. otra- apzināties, ka dzīve bez spoguļiem nebūt nav nelādzīga. novērot. piefiksēt. atkāpties, kad palikšanai nav jēgas.

un mīlēt. līdz kaulam tos, kas zina, kas tu par putnu un piecieš.

xox, teiktu gossip girl, bet, nē, nekad neesmu skatījusies tik dumu seriālu, nē, nē, nē.