as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 14th, 2009

parīze, 2009. g. marts

buržuju bohēmas naktis
auksts alus šampanieša glāzēs. pret
bruģakmeni, kas piesūcies soļu siltumu
šīs gaismas pilsētas negausīgais izsalkums
izplēnējušas zvaigznes.
debesis allaž nākas atrast pēc aklas atmiņas
kas gan ir mīlestība pret
visas pasaules skūpstiem
katru reizi saki šī esot pēdējā
beidzot atmetis
arī es gandrīz tevi nodzēšu pret
šīm ilgām pēc mierīga miega
divi slīkoņi vasaras lietū
stāsti vēlreiz
par vēju, kas jauc pelnus ar smiltīm
stāsti, neliec man lūgties
balss, kas šķērso augumu un pārgriež uz pusēm
divi brūkoši krasti.
es neesmu pirmā, kam apsolīta šī zeme.

un tajā dienā es pazaudēju visu
naudu, veselo saprātu, vakardienu un vēl vienu nevainību
ugunskurā gruzdošas ogles, tu vēl joprojām trīci
kā uzsegt tev uz pleciem šo nedalāmo vientulību

nē, es nekad neaizmirsu
vienīgo īsto izmisīgo patiesību
gribēt mieru. meklēt zemestrīci.
bezgaumīgiem salūtiem atzīmēt savu neatkarību

man nevajag vairāk, tikai paturēt visu, kas bijis
atviegloti uzelpot, kad aizcērtas durvis
raksti vēstules, zvani, aizslauki pieturzīmes
vadiņi atvienoti, tu vēl joprojām trīci

pārslīdējis. nesadzijis.
nenoreibis, bet neatskurbis.
nabaga jēriņ, kurš laimīgais tevi uzzīmēs?
līdz elkoņiem tintē. varbūt vēl nenoslīcis.