as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - December 9th, 2008

man nekad nav bijis vienas mīļākās dziesmas. bet tās, kas man patīk, varu klausīties līdz nelabumam.
tas par mani pasaka vairāk kā vajadzētu. ak, un tie visi ir sava laika hītu hīti. tas arī.
( lūk, arī saraksta sākums. turpināt jau var mūžīgi )

paskatījos spogulī uz savu izspūrušo zirgasti, lillā lūpu spīdumu, lempīgo pusaudžskatienu un emo purniņu.

es apsolu vairs nebrīnīties par id kontroli.

man apnika mana emo mūzika.
...but you don't have a chance unless you move the way that she likes...she's freaky and she knows it.

mja. dažreiz man nevajag neko vairāk par džastinu timberleiku, lai sajustos labāk. bet nesakiet to nevienam.

savukārt gatavojot šī vakara stundu, pirmais uzdevuma teikums nez kāpēc skan šitā:

il n'est pas nécessaire que tu ___ (boire) pour t'amuser.

putain, comme c'est faux:)

ar tavām spējām ir noziegums nedarīt neko. man tikko teica.

es zinu. bet par nelaimi nevienam mani īpaši nevajag. un pati ar zobiem un nagiem sevi pierādīt nekad neesmu centusies.

pie tam nogurst. no šī nekā. tik ļoti, ka grūti iztēloties kaut ko, kaut gribētos.

un vispār, kas gan būtu kaut kas.

nu un ar tevi? par ko nedrīkst jokot?

mani kaitina augstprātīgie jociņi, bet viņi jau parasti ir aizmuguras un vairāk liekas kā aprunāšana.

tādi tieši ļauni nenopietni.

nezinu. mani netraucē.

ak, man riebjas ziemassvētki. nevis nepatīk, nevis padara nervozu, riebjas.

ja man būtu pavards, varbūt patiktu. man ir kropla pavarda parodija.


jeb kā teica māsa- neveikla bērnības agonija.