as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - November 22nd, 2008

maijas silovas arguments pret zaļo domāšanu:

'lai cik sarkastiski tas skanētu, man radikāli zaļie asociējas ar mazu bērnu, kurš jau no agra vecuma ir nostājies pie pusdienu galda un appētījis kotletes un gaļas salātus, svinīgi sakot: 'tas nav labi, mēs neesam sūtīti uz zemes, lai ēstu dzīvas radības, kopš šī brīža es dzīvošu tīri un skaidri.' ja es tiešām no kāda izdzirdēšu šādu stāstu (..) šis cilvēks ir apbrīnas vērts (..) esmu gatava saukt viņu par pravieti.'

no visiem cilvēkiem, man nekad nelikās, ka maija silova būs tā, kas mani sauks par pravieti. bet fakts paliek fakts. trīs gadu vecumā es raudāju, jo man likās, ka ir nekrietni ēst vistiņas. un es vēl aizvien esmu veģetāriete.

labi. jābeidz lasīt absurdi žurnāli. šī maijiņas doma pat nav loģiski pabeigta.

labi, es šovakar iešu uz turbofolkprogpostpunk, bet tas vēl nenozīmē, ka iemācīšos to izrunāt.

nu ir man tā pilnīgi nejēdzīgā aizraušanās ar sevis bildēšanu. bet tas nav narcisisms. kur lai citur rautu cilvēku, kas šitajā laikā vienā blūzītē kāptu uz jumta, neveiksmīgi mēģinot ar ziepjutrauku saķert uz sejas krītošas sniegpārslas?

he. piezvanīju uz parīzi, pastāstīju meitenēm uz kādiem pasākumiem tur šovakar vērts iet. pusmāju sajūta. kā visur.

w. neaizmirsti līdz ziemassvētkiem aizbēgt.