as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - November 21st, 2008

pa ilgiem laikiem man ir brutāli neizskaidrojami traģiski izgaisis word dokuments. ar sasodītu eseju, kuru apsolīju uzrakstīt.

skumjais, ka mūsdienās šis attaisnojums ir tik pat lāmīgs kā mājasdarbu diētām uzsēdušās govis un citplanētieši.

beigās tik un tā paliku viena. bet nebija ne vainas. sēdēju starp pārīti a un b. no punkta a uz b visu laiku lidoja ziepju burbuļi.
katrs otrais priekšnesums bija labs. katrs pirmais bija lauris reiniks un tamlīdzīgi.
iespaidīgs smagais roks. tāds, kāds man nepatiktu, ja dziedātājs nebūtu graujošs. tāds miesās labi padevies (skolā noteikti apsmēja, no tā šitāda agresija), bet izdzīvoja tā līdz iekšām. tik ļoti, ka nevienam tā ārdīšanās nevarēja likties smieklīga. par daudz dvēseles.

iļģi. pāris skaistumu, kuriem vārdus neatceros. kaukuļa balss vēl aizvien ir kaukuļa balss, šī bērnības apsēstība neatkāpjas.

un pa vidu gobziņa tik nesakarīgi latviskā muldēšana, kad brīžiem jāsmejas, jo smieklīgi, bet brīžiem, jo žēl nabaga improvizācijās samaldījušos džekiņu.

visu gan viņš izručīja beigu beigās iemācot publikai dungādziesmiņu par resnajiem putniem, kad gāju ārā, dauzījās krusa, un pūļa izturīgākā daļa kolektīvi dungoja.

žēl, ka i kulakovs, i akurātere nebija, kaut solīti.

nu ja. recenzijas beigas.

šovakar solās būt labāk. hospitāļi, laime pilnīga utt. daudz iedvesmojošu vārdu.

es tagad iešu uz bildēm un man būs pilnīga laime un hospitāļu iela un citas skaistas lietas.
uz bezdarbniekiem brīvdienu piesmiešana neattiecas.