as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - October 31st, 2008

nesen sapņoju par baltu pelīti, kurai norāva galvu, jo viņa skatījās uz lv karogu. un tamlīdzīgi. daudz. sapņu.
_____________
es esmu dranķīga vērotāja
tu mani ved uz brīvdabas kino, bet ekrāns tik melnbalts
debesis rozā, violetas, zaļas, fons izpludina svarīgo.
tu tik nopietns, skaties uz trīsdesmito gadu dīvām
samiedzis acis, sakniebis lūpas
viņas vārdus izelso, izdveš, izčukst
bet runāt šie skumjie vampi nemāk
skaties, rekur lidmašīna
kuš, tu saki
sieviete biznesa klasē jau desmit gadus krāpj vīru
vīrietis aizmugurē ilgojas pēc cigaretes
bet mazā meitene pie loga skatās uz skudrupūzni
izgaismotu mazām laternām, izlaipotu esības nospiedumiem
kuš, tu saki
kuš, saka padzīvojis pāris man aiz muguras
interesanti, vai naktīs krītoša lidmašīna
izskatās pēc krītošas zvaigznes
dieva dēļ, sagaidi beigas, tu saki
bet mazā meitene pie loga prāto,
vai kādreiz cilvēki lidos
neslēpjoties metāla kastēs
melnbaltā būtne raud melnbaltas asaras
es klusēju līdz sagaidu beigas.

tā nav mana izvēle.tā gadījās.

rīt naktī starp sestdienu un svētdienu būšu 'mājās', gribētu kādu kas mani izved vēlā pastaigā pa aukstām ielām.

iiv?

tik pielijušas dienas, kas jāglābj ar pokeru un galda tenisu. šodien atkal pa ilgiem laikiem visur vinnēju. bet tas saistīts ar lietu. sabiedrojamies. zinam i kā bumbiņas atlec lietū, i kā cilvēki blefo lietū.

rītdiena jau riebjas. lidojums trīs maiņās, londonai pa vidu izskriet cauri. sākas četros no rīta, beidzas divpadsmitos naktī.

pēdējā sangrija izdzerta, pēdējās asaras izraudātas.

'mājas'.
mājas?
mājas...

piesmiets jēdziens.

rīt.

pati sev uzlikšu laika limitu. mazus sarkanus cipariņus, kas skraida atpakaļgaitā.

es gribētu, lai mani kāds kaut kur gaida. varbūt. bet es esmu izdomāta nokavēt. visu visvarīgāko. melnbaltas bildes ar kaķēniem lietū.

ar brāli patlaban blakus klausāmies mūziku. es romantisku pārspīlējumu, viņš- random hiphopu.

izklausās pēc remiksiem. dzīves.