as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - October 23rd, 2008

apluukoju esinjas pirmo postu un saliidzinaaju ar savu pirmo. hmm, ne velti vinja man reiz teica, ka es dazjreiz rakstot kaa sapiipeejusies.

'... bet mani sapņi ir kā kolas ziemassvētku reklāmas, krāšņas himnas maziem prieciņiem, kūst pārslas uz mēles, kūst viss sakrātais nīgrums, tingeltangeļu mūzika, dejojumi un dzejojumi, mirklis strikti novilktām robežām, ārā neizlaidīs, paņems sevī tik dziļi un pūkaini, silti un labi, brīvi un dzīvi, tukši un skaisti...
bāls rīta klusums, pirmās cigaretes dūmiem aizsvīst stikls un nav jāneredz sniegs.' 2006.

un atkal ir vienalga par visu paareejo. dedzina sajuuta, ka i will never make it.

valoda, valoda, valodas. shis izmisuma pilnais spiedziens peec perfekcijas. mulkjiigu nepamaniitu kljuudu sajukums ar nezinaashanu, viss ko es zinu vienmeer buus otrskjiriigs pret visu, ko nezinu.

varbuut vajadzeetu peec lv atkal braukt shurp. nezinu. straadaat kafejniicaa. un runaat, runaat, lasiit, klausiities. un kas tad notiktu ar franchu valodu?

nokljuut liidz pirmajam liimenim, briiviibai valodaa ir tik viegli. peec tam. aizrakties liidz dziljumam.

micija raksta, ka mums jaasatiekoties amsterdamaa.
amsterdama man tagad ir sinoniims holandietim. bet, nee, es nepienjemshu leemumus, kas balstiiti uz citiem. jau balstiities uz sevis nav viegli.

p.s. bet no visa, ko man vareeja iemaaciit austraalji un amerikaanji un kanaadieshi un citi aizjuurnieki.

es njemu sho te.

'eiropa ir tik maza. solis liidz apbriinas veertai citaadiibai. kaa juus varat palikt uz vietas?'

gribeeju rakstiit holandietim, nu jaa, protams, vinju vareetu saukt arii par miku, bet tur buutu zinaams confusion.

taatad. ka vajag palikt aaraa, ka nekaadi nevar zinaat, ko tu palaid garaam, ko tu nekad neuzzinaasi, nekad neredzeesi, ja paliksi uz vietas.

bet. sasodiits. cik viegli viss izsliid caur pirkstiem, lai paliktu tik vien kaa reti meili un cita pseidokomunikaacija.

no otras puses, pat ja uzcelj dziivi vienuviet, tik un taa, tik trauslas konstrukcijas.

man nav atbildes. dziivot mirklim, skaisti, protams.

reiz man teica, ka shiis spontanitaates deelj, esmu gatava maksaat par daudz, atdot par daudz, piedot par daudz. arii. bet nu es esmu no tiem labpraatiigajiem pashas upuriem.

jo vairaak lietaam tu pieskaries, jo skaudraak redzi, cik maz iespeejams sanjemt plaukstaa.

un pat sanjemtais ir smiltis.

mees visi esam vientulji, tikai sho buushanu vienam vieglaak panest divataa. richards fishs, alija makbiila. viena no manaam biibeleem kopaa ar mazo princi, aleksandro bariko, alisi briinumzemee un arizona dream.

vieglums kaa pie kaajas piekjeedeeta lode.

jaa. es atkal esmu apjukusi.