Sep. 23rd, 2008 12:50 pm teksasas uznāciens nr ennn.
bija mums grupā tāda meitenīte amanda, everita draudzene starp citu, saka tonijs. wonderland sejā parādās 'nebija vis nekāda draudzene, nesauc mani te par kuci' izteiksme. apkārtējie smīn.
es viņu nekad neredzēju niknu vai emocionālu. tāda mierīga un maiga.
wonderland aizrijas. tonijs vēro apkārtni un nekādi nespēj saprast, kas tajā tik histēriski smieklīgs.
un wonderland sajūsmināti pārskata atmiņas ainiņu, kad mierīgā un maigā meitene brēc uz pilnīgi noreibušu w. 'un tev liekas, ka tas ir normāli, ka tu mēģini savākt manu draugu? normāli, ja? normāli?'
ak, bet vakar liza brīnišķīgi greizi noformulēja kerijas domu. 'tu gribi teikt, ka būtu jāmirst tad, kad citiem sāk palikt patiešām nepatīkami iztēloties tevi nodarbojamies ar seksu? '
atlikušo vakaru mēs pavadījām, dzerot alu un citējot visus, kuriem pēc šīs teorijas būtu jābūt mirušiem.
pie visa vainojams tucker max un viņa atbaidošā, muļķīgā, bet ne tik ļoti šokējošā grāmata, kā viņam kārotos, bet kuru es spītīgi esmu nolēmusi izmocīt. visvairāk mani uzjautrina tas, cik pretīgs un viltīgs viņš jūtas. tādu kā viņš ir tik daudz. bet kāpēc es lasu? nē, ir jau vēl šādas tādas labākas grāmatas. es nezinu. lai kādam kaut ko pierādītu, nezinot ne kam, ne ko. Leave a comment |