| Sep. 11th, 2008 11:23 am es neesmu greizsirdīga. nudien ne.
bet mani biedē doma, ka kāds varētu ieņemt manu vietu. tieši tas, kas lv ir noticis. kad man atstāsta stāstus, kuros es redzu kādu, kas aizpildījis manas prombūsšanas caurumu.
visus savus mīļākos cilvēkus es allaž esmu kādam nozagusi. es baidos no atriebības.
tikt aizstātai. tas grauj ilūziju par neaizstājamību.
vakarnakt kātoju mājās, lija un sažņaugts lukturītis rokās. pašdestrukcijas instinkts ir tuvs izdzīvošanas instinktam. jo kaut kā negribas, lai tevi iznīcina kāds no malas. lai arī teorētiski tas nav iespējams.
sapnī biju dolē, un gribēju tikt uz simple red koncertu, bet nokavējām vilcienu, pie tam sprogainīte teica, ka man jāpaliek (sireāla lieta šodien realitātē), jo haida kungs gribot mani satikt.
nozagu mašīnu un braucu, bet nekādi nevarēju izdomāt kā darbojas mašīna bez automātiskās kārbas, tāpēc kādu gabaliņu stopoju, līdz nez kāpēc nokļuvu pie vecmāmiņas, kura izskatījās pagalam mirstoša.
nāk miegs.
drēbes piesūkušās ar vakardienas lietuslāsēm. Leave a comment |
