as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - August 16th, 2008

tikko pieleca, ka viņš taču te ir bijis. šeit, šai pilsētā, vienā no garajiem jūlija/augusta vakariem, kad skumu savā nodabā.

i've changed the flat btw.

tikko pieleca, ka ar tālvadības pulti jau to nedara.

tad prātoju, kad pēdējoreiz viņš mani ir meklējis. vai vispār. kāds, ko gribu redzēt, nevis random purni, būtu meklējis mani.

kopš kura laika esmu palikusi par kaut kādu desperate dzīvnieciņu?

džīzas. kā es sev pēkšņi nepatīku. par stulbumu. par uzstājību. par ilūzijām. par to, ka man beidzot rokās ir skaists pierādījums, ka viņam ir vēl vairāk, daudz vairāk vienalga kā varētu domāt.

dear dear dear lady. wake up!

ciba palikusi tik klusa pēdējās dienās.

par alkoholiķiem un narkomāniem uz viena jumta, par hipijiskajiem un anarhistiskajiem zem vienām debesīm, par nepabeigtiem bet jau saprastiem teikumu pirmajiem burtiem, par nenolekšanu, par ginesa bundžiņas sagrieztām lūpām, par vīriešiem, kas saistīti ar krišjāni v., par bailēm nebūt drošām par nebūšanu drošām, par līdzīgo mīlēšanu kā sevis mīlēšanu, par pretstatiem un priekšstatiem, par murgainiem dialogiem, kurus pārtrauc piezīmes par smukiem pupiem, par pārdozēšanu un vieglumu, par realitātes mazspēju konkurēt ar ripām, par to, ka visi ir mazliet es un tu, vai tikai mēs divas.

varbūt. mēs pamodīsimies.

iespējams, mēs ticēsim citādāk.

laikam mēs klusēsim klusāk.


ja mums apniks bildēt bez fotoaparāta, mēs sāksim gulēt ar fotogrāfiem.

kaut gan droši vien es atkal kļūdos, un tikai un vienīgi tāpēc nesajūku prātā, jo prāta nemaz nav.

jā, es izģērbjos. burtiski naktīs un jūrās un puikas samulst.

un tepat. tāpat. kur neviens nemulst.

jo, protams, esmu slikti audzināta, citādi savaldītos, zinādama, ka te izģērbties, tā pat nav pārprasta drosme, tas ir tikai kautrīgs kvieciens.

...vasaru.

3. aug 2006 17:25 | Komentāri: 4

nez kāpēc.

nez kāpēc mana vecmāmiņa izkar drēbes uz balkona zem lietus. silta silta lietus kurā maldīties ar savu saulespuķi, kamēr garāmbraucoši šoferi-tālbraucēji nošļaksta tevi no svārku malas līdz degungalam.
kopā ar otru vecmāmiņu mēs piedzeramies rozā šampanieti un viņa otrklasnieces balsī meklē dzīves jēgu.
nez kāpēc. bail, ka dzīvi var nokavēt kā tramvaju. un mežā neatrast salkani saldu pasaku par vardīti un vardīti- tādām, kas lecīgi priecīgas.
visur rēgojas viena un tā pati seja. varbūt izdomāta. varbūt mana. varbūt nemana, nemana neviens.
vienai skraidīt zem lietus vai sēdēt slapjā zālē un pusbalsī lasīt remarku līdz ūdenī sašķīst burti un lapas.
reibumā no septītā stāva apspļaudīt garāmgājējus ar ķiršu kauliņiem.
domāt par 'kādreiz' kā par 'tagad' līdz viss saplūst vienā dīvainā akvareļkrāsas zīmējumā. tur arī lietus, tikai lietus vainīgs.
samirkuši mati un norasojusi seja.
"nāk rudens," ar mazliet komisku viszinību un skumju nolemtību balsī saka vecmāmiņa.
bet es neticu neticu neticu. (īsti vairs nevienam)
p.s. tikko zvanīju rozā šampanieša omītei, jautāju ko viņa dara. laistot tomātus. vai tiešām lietus dara vecmāmiņas dullas?- kaut ko tādu es sev vaicāju, kamēr sapratu, ka tie ir siltumnīcas tomāti. mazi, smaržīgi, tādi, kas tikai klausās lietū, kad šamējais dauzās pa plēves jumtu.
geimovers.
kādreiz, tad kādreiz kad nebūs vairs tagad jau sen un lietus lāses noklās zosādu, drēbes kā slapjo t-kreklu konkursā...kādreiz. tagad vēl ne. scripta manent.

vot, izeju ārā paskatīties uz to mēnesi. bet visur mājas, ja nerāpšos kalnā, acīmredzot neredzēšu. eju blenžot debesīs un izskatoties manāmi neapmierināta.

random puisis

- jums viss kārtībā?
-nē!!! es nevaru atrast mēnesi.
-ko lūdzu?
-pretīgā metropole, es nevaru atrast mēnesi!

saprotu, cik ļoti izskatos pēc kaut kāda lousy kino, nodomāju, sāc vēl raudāt, zaķīt. un...sāku.

mja. pēc tam aizeju līdz dīvainim silvanam, nopirkt cigaretes. dienās viņš ir kašķīgs onkulītis, atgādina jebkuru parasto opi, lecīgs, bet mīļš. sienas noklātas bildēm, kur viņš ir dragkvīns.

es esmu izspūrusi, neglīta, pārēdusies, neapmierināta, muļķīgi salda un es neciešu augustus. ar visiem tiem zvaigžņu lietiem, nostaļģijām un nespēju piepildīt un vēlmi nezaudēt laiku.

no igija un elisa sāka sāpēt galva. tāpēc tagad klausos džordžu maiklu. nu vismaz neklausos braienu adamsu. always look at the bright side.