as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - August 11th, 2008

un kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka nav vainojams neviens?

varbūt visas psihoterapijas izgudroja tikai tāpēc, lai varētu pačinkstēt un nebūtu neviena drauga, kas sapurinātu un teiktu, ka činkstēšana nepalīdz. un cilvēki laimīgi činkstētu līdz mūža galam. teoriju var apstrīdēt, nav apstrādāta līdz galam.

tikai atceros, ka reiz vienam no tiem dakteriem teicu-

un ja nu es negribu visu saprast? ja nu es gribu atkārtot savas kļūdas?

tas ir kā ar zvaigznēm. labāk nezināt, ka tu skaties uz tādām, kas jau izdzisušas.
un būs pavisam priecīgi.

Kas gan tā par filmu, kur tituldziesma ir la vie en roses, bet cilvēki raud par rotaļu kuģīšiem un nesatiktiem saldējuma pārdevējiem? Kas gan tā par filmu, kur varoņi runā tai valodā, kuru dzirdot, pamodos un nesapratu ne vārda.Un kad gan es beigšu šķirstīt vecus, nekad neeksistējušus fotoalbumus un ieelpot katru dienu tā, it kā tā būtu pirmā diena, skaitot no šodienas. Nāc, mazā, es tevi nolikšu gulēt. Šonakt varētu pat ņemt līdzi gultā enģeļgotiņu.

i'm so fed up with everybody who's not you.

mana tbilisi ir telaviva. mana gruzija ir izraēla. mani osetīnīši ir palestīnieši.


un tik un tā, varbūt es jūs nesaprotu.

man...jāpastaigājas