| Aug. 10th, 2008 01:07 pm this is england death at a funeral-viena no sliktākajām labajām komēdijām. bez pēcgaršas.
šī lika domāt par pakistāni rīkļugriezēju, ar ko reizēm vēl tagad sarakstos. viņam varbūt nebija taisnība, bet, ja bija, anglijā a priori- nebūtu. man pret pakistāņiem nekā nav, jo neesmu tik ilgi dzīvojusi UK. bet ticu, ka var būt.
man ir pret arābiem. man ir pret melnajiem. pret arābiem vairāk pat.
tās nav atšķirības, kas vieno. citādi mēs neturētos pie sev līdzīgajiem. atšķirības rada pārpratumus. pārpratumi rada domstarpības. domstarpības piemet sāli vēsturiskajiem aizvainojumiem.
jo politkorektāka pasaule, jo vairāk aizvainojumu sabrieduši.
es mācos. ka cilvēks ir labs pirms nav pierādījis pretējo. bet tā ir teorija. un jo vairāk man dzīvē paies garām saprātīgu arābu, jo vairāk mācīšos noticēt, ka tas, ka visvairāk francijā mani kaitinājusi tieši šī rase ir sagadīšanās. kas, protams, nav sagadīšanās.
piemēram ebreji. mans pirmais vīrietis bija ebrejs. pēc tam vīrietis, ko mīlēju bija ebrejs. kas gan ir sagadīšanās. bet ebreji man tagad iedveš siltas jūtas. no otras puses, palestīnieši...kaut arī musulmaņi... nu. amm. ēē.
cik virspusēji, es atvainojos.
itāļi, piemēram. nu ne-pa-tīk. kas nenozīmē, ka man nav gadījies satikt saprātīgus.
kaut gan 17 gados pamanījos izmest visnotaļ apšaubāmu komplimentu:
tu esi pirmais gudrais itālis, ar ko esmu runājusi.
ja es dzīvotu itālijā, man viņi būtu jāpieņem, es viņus pieņemtu. viņu vide.
dubajā biju starp fantastiskiem arābiem. viņu vide. viņu noteikumi. viņu brīvība, līdz ar to viņu laime, līdz ar to viņu miers.
un tādēļ es cienu francūžus, ar visu francūziskumu, reducējos līdz vārgai burkšķēšanai.
jo...scoop. kaut kādā mērā es noteikti esmu pārliecināta, ka esmu labāka. ar prātu zinot, ka neesmu. bet tomēr, tomēr, tomēr.
savā ziņā tas mani pielīdzina šejienes arābiem. sajūta, ka mani nenovērtē. citādums, kas nacionālajā mērogā allaž būs mīnuss. izlekt no bildes ir forši citos līmeņos. ne jau nu piederības sajūtā.
tamdēļ jau tik daudzi te dzimušie arābi sevi pozicionē kā francūžus. pašam vērtīgs pašapmāns.
neejot galējībās. nacionālismos un kreisismos un tā. ikreiz, kad lenons dzied par to vienu nāciju, vienu pasauli. it kā skaisti. bet vienlaikus doma vien, ka džons gribētu kaut kā pazaudēt MANU nāciju liekas tāda kā piesārņojoša.
mans mīļākais stāsts, ko noteikti esmu minējusi.
-paga. jūs esat latviete un krieviete? un draudzenes.
un tik brīnišķīgā unisonā
-nu ja, visi jau zina, ka latvijas krieviem/latvijas latviešiem nav taisnība.
un viss. nekad vairs vairāk nesarunājāmies.
pilnīgs idiotisms. mhm. this is the world. ierosinājumu man nav. citādi būtu arī miera prēmija. Leave a comment |
