as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - August 6th, 2008

lorēns atrakstīja. mana intuīcija saka, ka, kā daudzreiz, arī šoreiz vēl nekas nav ne beidzies, ne sācies. protams, ka sen jau esmu piedevusi.

trako par maz. jukušo par daudz. uz munameģi gribas.

mans rūpīgi glabātais noslēpums. es vienkārši esmu ļoti fotogēniska.


vakardien nokļuvu pēdējā vietā, kur vēlējos nokļūt, un katrs, kurš apgalvotu, ka jāprot pateikt nē, nekad nav teicis nē donijam. nekad neesmu redzējusi cilvēku, kurš tik konstanti atkārtojas un tik izcili neklausās. bet mīl pasauli. tagad frāzes, kuras pēdējo mēnešu laikā esmu dzirdējusi pāri 100 reizēm. nepārspīlējot. nu goda vārds nepārspīlējot.

vissvarīgākā ir cilvēku cieņa.

tu esi redzējusi manu dēlu? (jā.jā.jā.jā.jā.jā.jā.jā... bļe, jā. )

mans dēls tāds un šitāds fantastisks (..) frāze tikpat nemainīga tikai pagara.

tev labāk piesstāvētu blondi mati. pārkrāsojies blonda. kāpēc tu nepārkrās...

kopā ar mani tu esi drošībā (es gan tevi varētu nožņaugt)

vēl pārdesmit. vairāk viņš nerunā, bet viņš nudien ir tik pozitīvs dzērājs, ka mute neceļas niknoties. no otras puses viņš nedzirdētu.

tātad. nezināmā veidā kopā ar diviem pēdējiem cilvēkiem parīzē, ar kuriem gribētu atrasties vienā telpā... ja nu vienīgi atskaitot manu bijušo ekonomikas skolotāju, pāris izteiksmīgus arābus un dažas kriminālās aprindas. vakariņojām un dzērām vīnu sasodītos četros naktī.

meitene, kas, šķiet, patiesībā bija sieviete, bet tik miniatūra, trausla, apdzērusies, jukusi. cītīgi mēģināja parādīt, ka spēj sevi aizstāvēt, īsti nebija no kā. uz jautājumu, kur ir viņas trīsgadīgais dēls, viņa atteica, ka nezina un tad asarām acīs atteicās runāt tālāk. uz jautājumu, kur viņa dzīvo, atbilde bija pigalā, uz ko nenoturējos nenomurmināt, tad nu gan pārsteigums. pārspīlēti priecīgi spiedzieni, pārspīlēts viss, to, ka jaukumiņš ir ļoti nedaudz no izlekšanas pa logu tuvākajās dienās, to, šķiet, varētu nepamanīt tikai tāds psiholoģisks kurlums kā donijs. pēc astoņām glāzēm vīna, beidzot saņēmos izlikties, ka piedalos farsveidīgajā sarunā.

un vienreiz pat sasmējos.
donijs atkal izmeta savu firmas:
'ar mani tu esi drošībā. kad tu esi ar mani, nekas ar tevi nevar notikt'

un mazā klusi sacīja: 'bet viss, ko es vēlos, ir lai ar mani kaut kas notiek '

kad tiku projām biju atvieglota. norīdama sīko balstiņu, kas klusi dīca, ka reizi pa reizei

jebkāda sabiedrība ir labāka par savējo. un wonderland allaž būs jukušo magnēts. savējie atpazīst savējos, pat ja vēl daudzus gadus manas neirozes nepaliks par diagnozēm. kāds teicis, ka tie, kam no sirds bail sajukt prātā, nekad nesajūk.

es ceru.

redzi, esiņ un neesiņ.

man kaut kā, neatkarīgi no tā, cik joka vai nejoka līmenī, drausmīgi tracina tas, ka sieviete, kurai otra sieviete ir nodarījusi kaut ko, viņai atdara, nodēvējot šamējo par resnu govi vai jebkā citādi piesienoties izskatam. it kā no resnuma, lielā deguna vai vienas kājas, kas īsāka par otru būtu nācis pāridarījums.

lai perfektie met pirmos akmeņus.

no otras puses, man nudien nav problēmu dusmās paziņot, ka kādam ar galvu kaut kas nav kārtībā, bet šitādi prastie spērieni zem jostasvietas... pē.

viegli nolasīt kompleksus cilvēkiem i no tekstiem, i no skata. un, cik esmu redzējusi, ka vīrieši tīši pazemo sievietes, izmantojot šo pašu metodi, tik esmu piecēlusies un pateikusi vīrietim visu, ko viņam vajadzētu, bet nekad neizdosies mainīt izskatā un prātā. un ja man tādā veidā izdevies kādu traumēt, tikai priecājos.

lai tāpat uzbruktu sievietei, domāju, ka viņai būtu jāizdara KAUT KAS. reti, reti pretīgs.

izmantot savu izskatu kā trumpi, reizēm jauka, reizēm netīkama, bet dzīves patiesība. izmantot otra izskatu kā ieroci pret viņu pašu. nožēlojami.

šis nu reiz ir apgalvojums, kur man neviens nepierādīs, ka man nav taisnība.

mana absolūti mīļākā reklāma par tēmu, uzreiz pēc aizliegtās zviedru, ko visi jau zina.

http://www.youtube.com/watch?v=ro-mXyA0MCI

nu un tiem, kas nezina zviedru.

http://www.youtube.com/watch?v=xWkZ_StRjU0

par tēmu, ka visi vīrieši ir cūkas.

http://www.youtube.com/watch?v=mgoDjTPyg8M



sincerly yours

ex-student of advertising.

laikam nudien varētu atsākt rakstīt žurnālīšiem. augusts tukšs. un man ir šis tas, ko pastāstīt. kāds nezina, kādu papīrīti, kas ņemtu pretī parīziski orientētos skricelējumus par šo to šad tad?

pašlaik cibinos ap pērlašēzas leģendu. man visvairāk pašai patīk krievu aristokrāte bez mantiniekiem, kas apsolījusi savu bagātību atstāt vīrietim, kas viņas kapličā pavadīs gadu, bet nabadziņus allaž iztrenkājusi apsardze. nu tāda. beigto cilvēku dzeltenā prese.

pa ilgiem laikiem uztapināju savas desmit tūkstoš zīmes. mātes lepnums. liekas, ka pat ir labi. tagad jāizdomā, kam prasīt, lai pasaka, ka nav labi. nesaprotu, kā sit laiku cilvēki, kas nesmēķē un neklabinās.

mani sauc lorēns. neatceries? puisis ar dienvidu akcentu un vienu vienīgu burvju triku, bet tādu, kas visiem liek sapņot. lai nu paliek. bija tāds lorēns. varbūt zini, kāds ar ko tu gulēji zālē pie monmartras, viņš runāja mazliet par tevi un daudz par sevi. bija tā ļoti viegli. tāds, kurš atnāca uz bāru naktī, kad tu negaidīji, jo viņš pārāk ilgojās. neatceries? tāds, kuram vajadzēja tikai un vienīgi tikt samīļotam un samīļot. viņš vēl cenšas izvilkt to nazi no kakla, kas iedūries pagājušajā rudenī. mīlestība ir balts ierocis, tu taču zini. pamēģini atcerēties. viņš mācēja atnākt, bet nemācēja aiziet. tu neatceries..nu nekas. tu satikies un satiksies ar daudziem, jā, arī tas mani nedaudz traumēja.

visu svarīgo, tu pateici. skaidrojumi, tavus skaidrojumus es pēkšņi saprotu tik labi. raksturu, kultūras un valodas mazās atšķirības, bet skaists jau ir tas, kas ir citāds. Visneglītākā mazā problēma? Laika trūkums. Es atgriezos par vēlu. Nositu jūniju neko nedarot, kaut varēju tevi labāk iepazīt un saprast. Žēl, bet lietas ir tādas, kādas tās ir.

Mēs divi? Jā, tev taisnība, tur diez vai kaut kas sanāktu. Un pirms jautāt sev kāpēc, tu zini ļoti labi kur un kāds es esmu. No kādiem mēsliem es rāpjos ārā. Lietas, kas tev manī nepatika? Jā, man ir vienalga par tavām sliktajām īpašībām, kad mēs mīlam, tas ir ar labo un slikto. Es ar tevi pavadīju brīnišķīgu laiku, un, lai arī kā es censtos, pat nevaru iedomāties neko tevī, kas mani patiešām kaitinātu. tas bija pārāk īsi un intensīvi, lai uzdotu sev muļķīgus jautājumus.

tātad, tu būsi bretaņā, kad es atgriezīšos parīzē. nu, neatkārtošu visu, ko jau pateicu vakar, meilos un sms, bet es patiešām no visas sirds vēlu tev visu labāko, es gribu, lai tu būtu laimīga. es esmu laimīgs par to vien, ka tu man gadījies ceļā tieši tad, kad man tevi vajadzēja visvairāk. varbūt atkal varēšu sajusties dzīvs. bet lēnām, pavisam lēnām.

ja tu atkal esi parīzē, ar lielāko prieku tevi izmitināšu pie sevis, ja tev būs tāda vajadzība....vai vienkārši vēlēšanās. tev ir mans nr, atšķirībā no tevis, es to nemainu gadiem un diez vai mainīšu. un ir jau arī meils. un ja nu es pametu savu darbu un parīzi, otrs meils (..), saīsinājums no mana uzvārda, hmm...neatceries vēl joprojām?



Paldies par citātiem...un es tevi saspiedu par ciešu...piedod...tas bija neapzināti un tādēļ tik skaisti. viss, kas nāca uz āru. ja jāpaliek tikai vienai atmiņai, es gribu tieši to. jā, protams, dzīve ir neticami skaista, paldies, ka tu man to atgādini.

Ja es tevi vēl kādreiz satikšu, man būs jauns burvju triks, apsolu, bet es vēl aizvien ņurdēšu kā mazs kaķēns. un es izlasīšu alisi brīnumzemē.

apskauju, cik cieši varu. man vairs nav bail. patiešām:)

L.

protams, ka man jābūt redzējušai visas depa filmas, bet the brave tomēr grūti skatīties. ta ne smagi. grūti.