as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 25th, 2008

es tikko pirmoreiz mūžā kādam pateicu, ka nekad vairs nevēlos ar viņu runāt. skarbā patiesība, protams, ir tāda, ka es vēlos ar viņu runāt visu atlikušo mūžu. bet es saņemšos. izrādās, ka ir lietas, ko nedrīkst piedot.

es vienkārši negribu par to domāt. izdzēst failu. varbūt aiziešu pēc pudeles šņabja. bet ko gan tas mainīs.

otrā reize mūžā, kad pārlecu pāri visām piesardzības robežām. otrā reize, kad sajūta tāda, ka ar pinceti rauj dziļu skabargu kaut kur krūšu apvidū. un vien doma, ka nekad nekad vairs.

priecīgais fakts. man likās, ka es jau sen esmu aizmirsusi just tā pa īstam. ha. ha. pašlaik es jūtu tā, ka.. ek. it kā jūs nezinātu. es, redz, nezināju.

es nevaru atrast faila izdzēšanas pogu. laipni lūgta atpakaļ internetā, mazā. cik gan ilgi var vilkties reāla nereāla dzīve. šausmīgi salst. nekad nekad tā nav salis. iemigt.

tagad es gribu ķiršus. un viss. lēnu svētdienu bez liekiem smaidiem un bez liekām sarunām. mazliet miera.

tagad es paņemšu kabatslakatiņu un iešu pie l. ak dies, kāda es varu būt meitene. riebjas.