as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - May 14th, 2008

ak tu škrobe. tikko, prātojot par iemīlēšanās nepieciešamību, iekāpu bietē.

morāles varianti:
1) nedomāt par tādām muļķībām
2)neturēt bietes uz grīdas

biedējoša filma. kaut vai tāpēc, ka galveno varoni sauca manā vārdā. un viss bija tik pagalam būts, redzēts un saprotams. bet ne banāls. un man nejauši gadījās uzkrist stāstam, kādu man nekārojās. pat neraudāju, jo par dzīvi es nemēdzu raudāt. tikai smeldz galva. tieši smeldz, nevis sāp.

bet afrikāņu restorāns iznes atkritumus, šķind alus pudeles un nu es eju gulēt pietiekami vēlu, lai spētu pamosties un diena neizrādītos neciešami gara.

filma ar trāpīgi mānīgu nosaukumu. pārāk pazīstama.

ak dievzzz. ko manā vakara filmā dara nikolass keidžs??? kopš redzēju to pirmo bojeviku, kur viņš spēlē astoņdesmito gadu ļaundari, man šķiet, ka viņam tūlīt sačirkosies mati un viņš metīsies uz zemes un vāļāsies, izdodot neartikulētus rēcienus starp slikti artikulētiem fuck, fuck, fuck.

arī pirms tam man viņš nepatika. bet... āāā... ej prom no manas filmas.

i love paris in the rain, i love paris in the rain
i love i love i Love in the rain
i love paris in the rain, i love paris in the rain
and i love i love i love in the rain
down in paris they walk fast
that is unless they're walking slow
and in cafe's they look away
that is unless they look right in
and in the corners i'm getting lost
that is unless i'm getting found