Nov. 30th, 2007 10:51 am bet man visu dzīvi ir licies, ka stabilais nav domāts man. varbūt tāpēc, kopš imitēju stabilitāti, grīda nebeidz šūpoties un galva nebeidz reibt.
viens no bērnības sapņiem- noplūkt magoni, pirms ziedlapas aizlido.
līdzkaulam ideālisti nav ciešami līdzdzīvotāji. kaitinoši, neargumentēti kašķējas un vispār krīt uz nerviem. bet viņi pietur pasauli.
pirms ziedlapas aizlido.
'let's pretend it's cristmas and we're happy'
dūmakains laiks līdz satumst. izgaismotas naktis līdz pamosties. Leave a comment |