| Nov. 18th, 2007 05:48 pm mana atskaitīšanās astoņpadsmitajam un var jau būt, ka tāpēc es te tā mokos, meklējos un neatrodos.
tur (mēģinu šim visam piešķirt patriotisku skanējumu) ir tik daudzi tādi, kuri, ja leks pa logu, tad es ar. man ir tik nežēlīgi paveicies ar tām dziļajām draudzībām, ka bez tādām vairs nevaru. manas sapņu meitenes un mani sapņainie puikiņi. tie, kuri ir bijuši jau tik vienmēr, ka būs vienmēr. nepazūd. ir. paliek. kamēr ir kam trijos naktī zvanīt bez vai ar motīviem, kamēr tu esi karlsons, bet brālītim ir striķītis, lai piezvanītu trīsreiz.
nu a ko man vēl? nu a ko man te?
pie tam, tur ir jūra. (es varu vēl un daudz, bet nemēdīšu pate sevi)
Dranķīgākais No Sprīdīšiem Leave a comment |
