as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - November 3rd, 2007

un es iztēlojos tumšu, piesnigušu mežu un brālēna roku dūrainī. vai jaunogadu ar pašiem kūpošiem vēsa ūdens baļļās. vai astoņpadsmito pirmo janvāri, kad uz vanša tilta dzēru martini viena pati un klusiņām atkārtoju lūgšanu laikam. vai māsu pie kamīna adām vecātēva zeķes. sala nedēļu, kad naktis nosēdējām zem segas, spēlēdami zoli.

togad es piedzimu gada aukstākajā dienā. vienmēr meklēju siltumu, bet nojaušu arī to, ka viskarstāk ir sildīties aukstumā.



('rīts, kad ar Viņu jūs cīkstējāties sniega zaigā, zaļās lūpas, ledi, melnie karogi un zilie stari, un polārās saules purpura smaržas. tavs spēks.' a.r.)

un pasmiešanās tomēr ir apburoša bēgšana.
metro ir plakāts: katrs otrais pasažieris šai vagonā dzīvi beigs ar vēzi.

kad no rīta braucu, skatījos un domāju, ka veselībsargātājiestādes nudien nolēmušas man sabeigt rītus.
pēcpusdienā braucu mājās ar draugiem, un teicu, ka tas plakāts tomēr ir maucība.
mēs bijām četri un samī paskatījās uz blakussēdošo kevinu, uzsita uz pleca, un teica: 'eu, vecais, man ļoti žēl.'

tad mēs visi ķiķinājām kādas trīs, četras pieturas.

ha. ha. ha.

ha. ha.

ha.