| Aug. 21st, 2007 01:02 pm pat tad, kad visu būšu aizmirsusi, es atcerēšos, kā tu mēģināji aizdedzināt sērkociņu, šamējais nedega un tu aizmeti projām.
'ja nesanāk ar pirmo reizi, tad nesanāks vispār.'
'muļķības,' protestēju es, un tad kādu brīdi iestājās klusums. ar parīzi pie kājām.
klusums ar tevi gandrīz vienmēr ir bijis veikls, nevis neveikls.
vakardien teicu i., ka man pietrūkst sajūta, ka tu man pietrūksti.
'černobiļas bērns,' viņa atbildēja. garām gāja daudz kaķu, maz cilvēku un sala tik ļoti, ka bija jāsaritinās kādam klēpī.
bet es tur stāvēju un kasīju nepazīstama kaķa punci. Leave a comment |
