Aug. 13th, 2007 07:59 pm tā muļķīga atmaska par pieradināšanu. neviens nepieradina. paši pierodam. un paši nespējam par sevi uzņemties atbildību.
es saņemšos un noplēsīšu visus vecos plāksterus.
aši. sāpīgi.
mana bagāža ir bezjēdzīga. caurspīdīgas fotogrāfijas, kur krāsas izdomāju pati.
biju maza, domāju nosaukt pirmo dzejoļu krājumu par caurspīdīgām fotogrāfijām.
nu beidzot esmu beigusi rakstīt dzejoļus. labi, ka tā. tikai vīrieši raksta labus dzejoļus. mēs... mēs mazliet paplūkājam noskaņu un viss. ar izņēmumiem, bet...
jā, bet pamatdoma skaidra-
mirsti, romantiķe, mirsti, bļe maita. 2 comments - Leave a comment |