as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - July 31st, 2007

reiz sen senos laikos redzēju filmu, kas saucās 'kopētājs'. angliski laikam varbūt 'copy man'. un portugāļu valodā laikam varbūt 'copiador'.

tik šausmīgi viņu idealizēju, ka nekad nemēģināju atrast netā kādus hintus. nu varu atviegloti nopūsties. jo šonakt viņa rādās tikpat skaista un neatrodama.

gan jau īstenībā nav nekas īpašs. bet man to nestāstiet.

pateikšu ko domāju, un iztikšu visticamāk bez jebkādiem protestiem. (re, viņa arī ieņaudējās). ( par to pašu ko visi )

piebilst, ka dies nedod, kādam uzskatīt skaļi, ka viņš kaut ko dara labi.
tas vienkārši nav latviski.

marš stūrītī atkārtot: 'kotanues, kotanues'!!!


bet ja ļoti gribās, tā ka acīs cērt- tad daram tā: atrodam kādu citu, kurš dara sliktāk, un iebakstām. visi redzēs. un nav jau vakarējie, automātiski sapratīs KURŠ krutāks.

nu gan viss.

un ļoti iespējams man nevajadzēja pat šito teikt, jo nudien sajutos kā delfu komentētājs. bet gribu justies kā maza, zaļa vardīte.

vot problēma.

 ( pats pats pats svarrr... )

šonakt sapnī braukalējos ar skrituļslidām, noripoju no vanšu tilta, noplīsa ritentiņi, tad bija jākāpj trolejbusā. nopirku biļetīti un iemuhļīju starp visādiem krāmiem iekš somas. stāvēju uz otrā pakāpiena, meitene, kas stāvēja uz pirmā pakāpiena man sāka uzmākties, tad...bet šai brīdī pavisam dzīva a. kliedz no pagalma: 'eu, tuuu, ejam uz filmu!' un tad man jālekšo lejā un jāmet pie malas virtuālās un naksnīgās fantāzijas.