as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - July 21st, 2007

tikko sapratu, ka man mugurā, starp spilveniem iespiedies, duras knapi iesākts 'klauns šalimars', rembo, kur meklēju citātus, mētājas blakus, kaut kur priekšā nomests vienīgais begbeders, ko neesmu lasiijusi un anna gavalda ir nosmērēta ar nagu laku, jo kaut kādu cietu virsmu tak vajag, lai nokrāsotu sevi.

es vienā mierā un bez sirdsapziņas pārmetumiem tūlīt būšu pabeigusi 'devil wears prada'. kurš izrādās, beidzas, ar manas mīļākās dziesmas vārdiem. vot- literatūra.

pēdējā cigarete. stāsti par golden boys un citronu saldējumu.

ir cilvēki, kurus mīl par viņu neperfektumiem. un patiesībā jau nav tādu, kurus mīl par perfektumu.

mīlēt par to tizlo pozu, kurā iemieg. par muļķīgiem jokiem. par nezināšanu. par neuzmanību. par gramatikas kļūdām.

visu drīkst prasīt tikai no tiem, kurus nemīl.

kāds nesen te bija ierakstījis par draugiem, kuriem jābūt skaistiem. draugi nemaz nevar nebūt skaisti. greizo spoguļu karaļvalsts.

vai tad kāds kādreiz ir redzējis neglītu sevis atspīdumu svešās acu zīlītēs?

man patiktu, ja es VISPĀR atrastu dzīvokli.

bet laikam man patiktu nemebelēts. ikeā nopirkt pareiza izmēra zaļu dīvāniņu, kas aši salūztu un nāktos stutēt uz grāmatām. galdiņu pie kura nekad nesēdēt. samest uz grīdas spilvenu. muļķīgu gultasveļu un krūzītes ar simboliem, kurus saprastu tikai es(arī muļķīgas). istabas augus, kas atdotu galus. greizu spoguli un aizkarus, kur ar cigareti izdedzināt caurumus. pilnīgi neiedomājamus štruntus no clignancourt krāmu tirgus.

dekorācijas ilūzijai par jauno, skaisto dzīvi.

kādreiz man bija sestdienu rītu rituāls,skriet uz pastkastīti, miegaini lasīt sestdienu, dzert tēju un pabumbulēt. samierinātos ar lasīšanu netā. ja būtu ko. kopš parādījusies tā jaunā pāra rubrika, visa sestdiena tāda nekāda.

pabeidzu begbedera 'zem ecstasy'. jocīgi. atkal vietām neveikli ļauna ironija, divpadsmitgadīgas ielasmeitas, vēmekļi, apdedzināti pirksti, cilvēki-gļēvi maitas, vulgārs sekss...

bet kaut kas tur ir. ja vien zinātu kas.

mani pamodināja no miega zvans.

-(latviski) sveika, kā iet?
-dranķīgi.
-(latviski)ko?
-nu ir ok.
-(latviski)nesapratu.
-es guļu.
-(franciski)aha. tu kaut kā dīvaini runā
-(franciski)mjā, bet tu iedomājies, ka tu saproti latviešu valodu.
-(franciski)ko? piedod, biju jau aizmirsis tavu akcentu.

Current Mood: kinotūlītgājējs
Current Music: vilkparāde

viņas braucot ar riteni, esot piedzērušās, lai es paņemot segu, bet alu vairs nepērkot, satiksimies pie meiteņu tualetēm.

(nebūtu telefona, ietu secen tik daudz savdabīgas informācijas, ka bail.)

es šodien imitēju slimošanu, tāpēc tik daudz teksta. cibas iespaidā briestu sabrinas plauktā atrastam kunderam. latviski varētu saukties 'smieklu un aizmiršanas grāmata' vai tamlīdzīgi. pirmajā lappusē ir vārdu salikums 'komunistiskā bohēma'. pazīstot mani, marinēšu to grāmatu, apliešu ar dažādiem slapjumiem un apmēram pēc nedēļas aprīšu stundas laikā.

bet es laikam tomēr nopirkšu alu. un tagad filma 'aukstās dušas'. atkāpšanās ceļa nav un skaisti, ka tā.