Oct. 4th, 2017 01:05 pm žļurkst austrumeiropas akcents starp zobiem, bet es cenšos, cenšos saslaucīt atmiņas priekšautiņā, cenšos padejot uz senu atmiņu... nē, ne kapiem, diespasarg. kaut kādiem landmarkiem, mazām vietām, bet šodien es gribu citur. kaut kur, kur nekad neesmu bijusi. aizbēgt. pirms atgriezties.
ā, nu, jā, niks keivs. ko tur daudz. vienā brīdī sāku raudāt un domāju, oi, fuck, tagad es raudāšu visu koncertu. bet tā doma jau bija atkāpšanās un skatīšanās no malas, tā doma aizdzina asaras un aizdzina maģiju, bet tās bija trīs minūtes tīras klātesamības. neticamas klātesamības. Leave a comment |