as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

vakar bija tāds vakars, par kuru jāmaksā. šodien. ceļojums uz Spāniju cafe noir ar daudz vīna un daudz ķiķināšanas, tad mēs aizgājām beidzot uz Singh's un tur bija tieši tik ass, lai mazliet gribētos raudāt no čili un laimes, un, izrādās, viņi strādā tik vēlu, lai tu varētu slīcināties vēl vairāk vīnā uz terases, satinies plediņā pavisam mazliet, iedomāties, ka tās ir dienvidu naktis, ka vasara ir mūžīga, braukt mājās ar pedāli zobos, ostīt tikko nopļautu zāli, iemigt, neapjaušot.

bet vienmēr pienāk rīts.