as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

piebraucu pie vjetnamiešiem tieši tajā brīdī, kad lāses kļuva lielas un asas. vismaz silts lietus. tāds, kurā varētu arī skraidīt un žļurkstīties pa peļķēm, ja vien pēc tam drēbes visas neliptu pie ādas un nežūtu ilgi un riebīgi. ja vien varētu atmest drēbes.

vajag vairāk tādus brīžus sev. izlasīt vienu rakstu, pārliet visu zupu ar puslitru asas mērces, pēc tam apžilbt no kondensēta piena salduma, mazliet pavēlēties atpakaļ uz āziju. nē, arī tur brīžiem nogurst no bezjēdzības apziņas. un arī te. kādu dienu es noslēpšos saulē, kādu dienu man nebūs pārāk daudz darba, bet būs apziņa, ka viss, ko daru, ir darīšanas vērts. omaigād, cik tas būs lieliski.