as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

es kaut kāds apdullis, neuztvēru.

daudz kam piekrītu recenzijā. bet es kaut kā noskatoties vispār to filmu nespēju uztvert nopietni vai būtībā – uztvert vispār, jo tas monologs bija tik iespaidīgs, ka viss vizuālais nepalika pat otrajā plānā, bet drīzāk – pazuda pavisam. vienīgais, kas iespiedies atmiņā – kur Knuts ir stūra mājā, tas tomēr bija diezgan spēcīgi.

bet, kas mani pārsteidza, kaut kādi mani vienaudži bija pilnīgā sajūsmā. īpaši par to izsmejošo sockritiku, tipa – bet kādam tas tomēr ir jāsaka, vai ne. un, pie tam, pat ne paši stulbākie vienaudži, it kā.