May. 11th, 2017 09:46 pm kad pārdevēja pajautāja dokumentus, atjokoju kaut ko ierasti nodrāztu, no sērijas - mīļš paldies.
viņa nepievērsa nekādu uzmanību. padodot atpakaļ karti, viņai trīcēja rokas, mati ar lēkšķainām blaugznām, rokas sarkanas. viņa aizrijās ar klepu, mēģinot to klepu noslēpt iedzēra no pustukšas mangaļu pudeles.
veseļojieties, nočukstēju, ejot ārā. un sajutu milzīgu kaunu par šo teikumu/vārdu.
vilnis ķirsis kāpņu telpā garantē veselības apdrošināšanas polisi visiem pensionāriem - un pēkšņi viss, kas mani pasaulē skumdina, to visu iemiesoja vilnis ķirsis, kura plakātu es saplēsu, vien saglabājot to tizlo solījumu - katram gadījumam.
kaut kad taču atnāks vasara, vai ne? Leave a comment |