penny_lane | Nov. 4th, 2016 06:46 pm kad rudais kaķis atnāca sūdzēties, ka mazie kretīniņi izrijuši visu viņa paiku, paņēmu viņu rokās, iebāzu degunu aukstā kažokā un sajutu spēju nostalģiju pēc ziemas, ko nepieredzēšu. bridām abi pa sniegu, māja spīdēja no iekšpuses tā, it kā tā būtu īsta, silta māja. tāda, kur svinēt ziemassvētkus un kur atgriezties. droši vien nogurums. jo nav jau šaubu, ka jādodas. bet aizvien mazāk šaubu, ka nav jāātgriežas. tai sniegā pēkšņi man novecošana pirmo reizi dzīvē vairs nelikās tik briesmīga doma. nenovecošana likās krietni briesmīgāka. bet ne tagad, tagad nav jādomā. ir jāpakojas. jāpamostas parīzē. jābūt jaunai, pavisam jaunai. Read Comments |