penny_lane | Oct. 18th, 2016 09:53 pm jo retāk kaut kur esmu viena, jo retāk šo te piedzīvoju, bet aizvien šarmanti pēc velna:
- ko tu dari? -rakstu. -ko tu raksti? -kāda starpība? -a tas ir kaut kāds noslēpums? -nē, es vienkārši negribu runāt. -ak, nu šausmas. it kā es... es vienkārši pajautāju. nē, nu vispār kaut kāda...
(un tā piecas minūtes)
nē, mīļie, dārgie, labie, nav meitenēm, kas ir kaut kur vienas, pienākums ar jums sarunāties, bļe.
tinto pie tam.
(ā, nē, pēc 10 min aizvēršanās atnāca atpakaļ, ka viņš tikai prasījis, un ka man jābūt tik garlaicīgi vienai te rakstot. kādu dienu es iemācīšos iesist pa seju un tad es nevienam nesitīšu pa seju, bet jutīšos labi par to. "nē, nu bet pasaki, kā tevi sauc, nu kāda iedomība, kāda iedomība.") Read Comments |