as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

lai izskaidrotu vecmāmuļai, kāpēc zimbabvei ir taisnība, man vajadzēja ļoti nopietni iedziļināties tajā, kāpēc zimbabvei ir taisnība, tas prasīja diezgan daudz laika, tāpēc vecmāmuļa tikai tagad iet gulēt, un mēs arī.

nepārsteidzoši sev secināju, ka pirms tam galīgi neesmu iedziļinājusies, tikai no aptuveniem skaļiem apgalvojumiem izvēlējusies sev ticamākos. bet tas vispār ir pizģec, cik daudz laika paņem iedziļināšanās lietās un cik stulba ir sajūta aptvert, ka tu neesi pietiekami iedziļinājies.

neatceros, kāpēc mēs ar vecmāmuļu sākām par to runāt. katrā ziņā oriģinālais plāns bija noskatīties filmu, nevis līdz pusnaktij tērzēt ar opīšiem un omītēm.

labā dabā bija kaut kas labs. un kaut kas savādi romantisks pašās beigās, kad šaušalīgi gāza un man šķita, ka tūlīt aizmigšu dubļos, kamēr d. priecājās par kaut ko man nesaprotamu, izņemot ģitārista rokas, ģitārista rokas bija ļoti saprotamas. un tomēr pēc tam bija jālēkā pa dubļiem, dziedot par sociālo taisnīgumu, un vēl pirms pašas aizmigšans jāvēro, kā agragrā rītā vientuļš vīrietis dejo pie vientuļa dīdžeja, visapkārt dubļi, dubļi vien. un tur bija andris keišs. festivāls ar andri keišu ir labs festivāls. un man patīk tā horena grupa, un mazliet kauns, ka patīk tā horena grupa. vienkārši vairāk gribējās dauzīties un mazāk gaudot, varbūt tas izskaidro šausmīgu gaumi. visā visumā it kā nekā īpaša, bet daudz visa kā maza un priecīga.

interesanti, kad beidzot sāksies vasara?

upd: aizmirsu pierakstīt, ka mājupceļā toties dabūju rudzu burgeru ar zivi, sarunājot ar jauku hesīša meiteni, ka mūsu burgersaturu apmainīs vietām. un tad es ēdu pasaulē visunikālāko burgeru, blenžot uz ūdensrozēm siguldā, kas, protams, pats par sevi ir mašaps, un tad vēl tie apmainītie burgeri. visu mazliet pamainot vietām, viss var reizēm tapt patiešām perfekts.